Berta Helingera metode, pazīstama arī kā ģimenes sistēmiskie sakārtojumi ir metode, ko izstrādājis vācu terapeits Berts Helingers, daļēji balstoties uz pieredzi, ko guva, dzīvojot un strādājot ar Zulū ciltīm Dienvidāfrikā. Viņš pavadīja tur aptuveni 16 gadus kā katoļu misionārs un psihoterapeits, cieši iepazīstot Zulū cilšu kultūru un tradīcijas. Tieši šajā periodā viņu dziļi iespaidoja cilts kopības sajūta, cieņpilna attieksme pret priekštečiem un uzskats, ka katra cilvēka liktenis ir cieši saistīts ar ģimenes un senču vēsturi.

Helingers uzskatīja, ka ģimenes emocionālās un psiholoģiskās saites ietekmē ne tikai pašreizējās attiecības, bet arī ģimenes vēsturi vairākās paaudzēs. Tādējādi, dažādi emocionāli konflikti, izslēgti cilvēki,notikumi un jūtas vai traumas var “pāriet” no vienas paaudzes uz nākamo, ietekmējot turpmāko paaudžu dzīvi.

Helingera konstelāciju metode balstās uz pieņēmumu, ka ģimenes sistēma darbojas kā vienots veselums un tai ir sava iekšējā kārtība. Ja šī kārtība tiek izjaukta – piemēram, kāds ģimenes loceklis tiek ignorēts vai izslēgts, – tas var radīt disbalansu, kas var ietekmēt turpmākās paaudzes. 

Identificēt neapzinātos konfliktus  – atklāt problēmu dziļākos iemeslus un cēloņus, kas bieži slēpjas iepriekšējās paaudzēs vai ir saistīti ar cilvēka ģimenes sistēmu.

Skaidrot attiecību modeļus – palīdzēt saprast neveselīgus attiecību modeļus un atšķetināt to ietekmi uz ikdienas dzīvi.

Atbrīvot cilvēku no ierobežojošiem pārdzīvojumiem – palīdzēt personai justies brīvākai, emocionāli stabilākai un atbrīvotai no pagātnes nastām

Atjaunot līdzsvaru ģimenes sistēmā – sakārtojumi palīdz atjaunot harmoniju un līdzsvaru starp ģimenes locekļiem, sniedzot katram vietu un lomu, kas veicina visas sistēmas veselīgumu.

Emocionālas problēmas: Ģimenes konstelācijas var palīdzēt izprast un risināt emocionālas problēmas, piemēram, skumjas, trauksmi vai depresiju.

Attiecību grūtības: Šī metode ir noderīga, lai izpētītu attiecību dinamikas starp ģimenes locekļiem, partneriem vai draugiem, palīdzot identificēt un izprast problēmu cēloni.

Zaudējums un bēdas: Konstelācijas var sniegt atbalstu cilvēkiem, kas saskaras ar zaudējumu, palīdzot apzināt un izprast bēdu procesus.

Personiskā izaugsme: Daudzi cilvēki izmanto šo metodi, lai izprastu sevi labāk, attīstītu personiskās spējas un uzlabotu dzīves kvalitāti, apzinātos savus resursus, atklājot savus talantus.

Sistēmas izpēte: Tas var attiekties ne tikai uz ģimenēm, bet arī uz darba grupām un citām sociālajām sistēmām, ļaujot izpētīt un risināt sarežģītas dinamiskas attiecības.

Neizskaidrojamas veselības problēmas: Dažkārt cilvēki izmanto šo metodi, lai izprastu, vai veselības problēmas varētu būt saistītas ar ģimenes dinamiku vai neatrisinātām, izslēgtām situācijām, jūtām ģimenes sistēmā.

Ideju diagnostikai: Sistēmisko sakārtojumu metodi var izmantot arī kā diagnostikas iespēju, dažādu ideju , mērķu vai ieceres testēšanai, profesiju izvēlei, mājvietu meklēšanas/pārdošanas jautājumos, sajūtot “kā būtu, ja būtu.”

Metodē tiek izmantoti dalībnieki, kas pārstāv indivīda ģimenes locekļus. Šie pārstāvji tiek izkārtoti telpā, lai fiziski attēlotu ģimenes sistēmas dinamiku, piemēram, konflikti, neizteiktas jūtas vai slēpti notikumi, kuri atkārtojas.

Fenomenoloģiskā pieeja  ģimenes sistēmiskajos sakārtojumos atklāj īpašu, intuitīvu ieskatu cilvēka pieredzē un emocionālajā saiknē. Ģimenes sakārtojumu sesijās pārstāvji bieži piedzīvo emocijas, fiziskas sajūtas vai pat ķermeņa stāvokļus, kas šķiet saistīti ar citiem ģimenes locekļiem, kurus viņi pārstāv, pat ja pārstāvjiem jeb aizvietotājiem nav nekādas iepriekšējas informācijas par šiem cilvēkiem.

Šo fenomenu mēdz izskaidrot ar t.s. ” sistēmiskā lauka” koncepciju vai “morfisko lauka” teoriju, ko ir izvirzījis Ruperts Šeldreiks. Pēc šīs teorijas, jebkurš indivīds un viņa ģimene veido sava veida enerģētisku un informatīvu tīklu, kas satur kolektīvo ģimenes atmiņu un emocijas. Pārstāvji, ieņemot kāda ģimenes locekļa vietu, iespējams, intuitīvi “pieslēdzas” šim tīklam un sāk uztvert konkrētas emocijas vai fiziskas sajūtas, kas saistītas ar konkrēto ģimenes locekli.

Fenomenoloģiskā pieeja šajā kontekstā aicina cilvēkus nevis racionāli analizēt šīs sajūtas, bet tās uztvert un piedzīvot.

Terapijas laikā tiek izmantotas lellītes, figūriņas, simboli, kuri reprezentē indivīda ģimenes locekļus. Tie tiek izkārtoti  uz galda, lai fiziski attēlotu klienta problēmsituāciju. Tikšanās notiek klātienē vai tiešsaistē zoom/whatsup platformās.